Tɔŋkɩsɩtɛnɩ — Wikipediya
![](https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/7/71/W-TableImage.svg/220px-W-TableImage.svg.png)
Tɔŋkɩsɩtɛnɩ kɛ kpɛlɩ kpɛlɛkʊʊ tɛ pʊtʊ weyi ɛ-ñʊʊ mayaɣ kɔyɔ 74 nɛ yʊsaɣ ñɩŋa yɔ W (pɩlɩna Caama tʊ Wolfram yɔɔ). Ɛ-hɩɖɛ anasaayɩ nɖɛ lɩna Sʊyɛdɩ kʊnʊŋ taa tung (pʊ-tɔbʊʊ se yuŋ) nɛ sten (pʊ-tɔbʊʊ se pɩyɛ) nɛ pi-kpeekpe pʊ-tɔbʊʊ se pɩyɛ yuŋ ñɩnɖɛ. Pana tɔnkɩsɩtɛnɩ ñɩɣlɩm tɛtʊ naa sakɩyɛ taa ɛzɩ wolframite nɛ scheelite pa-taa.
![](https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/4f/Tungsten.jpg/220px-Tungsten.jpg)
Tɔnkɩsɩtɛnɩ tomnaɣ yem kɛ ñɩɣlɩm pʊtʊ kɩɖɛzʊʊ weyi ɛwɛ kpʊzɩyɛɛ, pɩkɛ ñɩɣyʊʊ kʊhʊlʊmʊʊ, ɛwɛ ɖoŋ pɩfɛyɩ yɔɔdʊʊ nɛ ɛcaɣ yuŋ piŋ. Ɛ-maɣmaɣ keeke lɛ palakɩ-ɩ nɛ tʊmɩyɛ kɛ laatriki miŋ ɖeɖe (palakɩ-ɩ nɛ laatriki kanɖʊʊ naa yalaa taa).
Tɔŋkɩsɩtɛnɩ keeke kɛ ñɩɣlɩm pʊtʊ weyi ɛwɛ ɖoŋ piŋ, ɛkɛ ñɩɣyʊʊ kpʊzɩyɛɛ kʊlʊmʊm tɩyɛ ɛzɩ ɛtɛŋ yɔ. Ɛwɛ ɖoŋ keeke kɔyɔ papɩzɩɣ pɛsɛtɩ-ɩ nɛ ñɩɣyɩŋ kela saɣ, kɛlɛ ɛpɛlɩɣ nɛ ɛcaɣ kaɖɛ se palabɩ-ɩ nɛ tʊmɩyɛ yee pɩtɛkɛ ɛ-maɣmaɣ kɔyɔ. Ɛɛpʊkɩ kpaa, kɛlɛ ɛpɩzɩɣ ɛmʊ kalɩkɔdaɣ pazɩ pɩtɩŋna siziŋ lɩm naa yɔɔ.
![](https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/3/35/Electric_bulb_filament.jpg/220px-Electric_bulb_filament.jpg)
Peter Woulfe kɛna kajalaɣ tʊ weyi ɛlaɣ naʊ tɔŋkɩsɩtɛnɩ yɔ kɛ pɩnaɣ 1778, ŋgʊ mbʊ lɛ ɛlakaɣ tʊmɩyɛ wɔlframɩtɩ yɔ kɛnɛ. Kɛlɛ ɛna se lɩm mbʊ pɩ-taa kaawɛ lɛɛbʊ mbʊ paasɩŋ-pʊ yɔ. Ɖalaa Juan José nɛ Fausto Elhuyar tʊ na pɩnaɣ 1783 alɩwaatʊ taa ñɩmɩŋ lɩm lɛɛbʊ pɩlɩna wɔlframɩtɩ pɩwɛɛ ɛzɩ tɔŋkɩsɩtɩkɩ. Ɛsɩpañɩ ɛjaɖɛ pɩtasɩ alɩwaatʊ pazɩ pɩnaɣ kʊyʊmaɣ ŋga ka-taa lɛ, ɛyaa mba pa-naalɛ papɩzɩ palɩzɩ tɔŋkɩsɩtɛnɩ kiyeke pɩtɩŋna akayɛ yɔɔ.