Kurzemis i Zemgaļis Gercogiste — Vikipedeja

Księstwo Kurlandii i Semigalii
Kurzemes un Zemgales Hercogiste
Kurzemis i Zemgaļis Gercogiste

1561-1795 Kurzemis i Zemgaļis Gercogistis gerbs
Kurzemis i Zemgaļis Gercogistis karte
Golvysmīsts	Meitova
Religeja	luterticeiba, katuoļu
Volūdys	vuocīšu, latvīšu, livonīšu, latgalīšu
Gercogistis puorvaļdis veids	Monarheja
Pluots	27 826 km2
Dzeivuotuoju skaits	200 000 (1794)
Valuta	Tālers
← Prīksteči Livonejis Ordeņs Kurzemis Veiskupeja	Piecteči → Kurzemis Guberņa
Myusdīnu teritorejis	Latveja

Kurzemis i Zemgaļis Gercogiste (latvīšu: Kurzemes un Zemgales Hercogiste, puoļu: Księstwo Kurlandii i Semigalii) — beja gercogiste myusdīnu Latvejis teritorejā nu 1561 ļeidz 1795 godam, kod nūtyka Trešuo Puolejis daļeišona i gercogiste pourguoja Krīvejis Impērejis sostuovā.^[1] Tei beja Puolejis-Lītovys Sadraudzeibys vasaļvaļsteiba.

Kurzemis i Zemgaļis Gercogiste roduos 1561 godā, Livonejis kora laikā. Piec Viļnis vīnuošonuos paraksteišonys, por pirmū gercogistis gercogu kļuva Gothards Ketlers.^[2] Jys varēje vaļdeit bejušojuos Livonejis zemīs pi nūsacejuma, ka juo gercogiste atroduos Puolejis-Lītovys Sadraudzeibys pakļauteibā. 1570 godā, Gothards izvede lykumu - Privilegium Gotthardinum, kas ļuove gercogistis kungim pakļaut vītiejus zemnīkus dzymtbiušonai.