Čārlzs Taunss — Vikipēdija
| ||||||||
|
Čārlzs Hārds Taunss (angļu: Charles Hard Townes; dzimis 1915. gada 28. jūlijā, miris 2015. gada 27. janvārī)[1] bija amerikāņu fiziķis un pedagogs. Viens no kvantu elektrodinamikas pamatlicējiem.[2]
Dzimis 1915. gadā Grīnvilā. Izglītību ieguva Fērmena Universitātē, Djūka Universitātē un Kalifornijas Tehnoloģiju institūtā. Sāka strādāt Bell Telephone Laboratories, Inc., pēc gandrīz desmit gadiem kļuva par Kolumbijas Universitātes pasniedzēju. Bija fizikas profesors arī Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā, Kalifornijas Universitātē Bērkli.
1953. gada decembrī kopā ar diviem saviem studentiem izgatavoja pirmo māzeru.[2] 1958. gadā Taunss un Artūrs Šavlovs pierādīja, ka ir iespējams izgatavot līdzīgu ierīci, kas izmanto gaismu — lāzeru.[2] Zinātniskie darbi mikroviļņu spektroskopijā, nelineārajā optikā, astrofizikā.[2]
1964. gadā kopā ar krievu fiziķiem Nikolaju Basovu un Aleksandru Prohorovu saņēma Nobela prēmiju fizikā "par fundamentālu darbu kvantu elektronikas jomā, kas ļāva konstruēt oscilatorus un pastiprinātājus, kas darbojās saskaņā ar māzera–lāzera principu".[3]
- ↑ «Charles H. Townes, Who Paved Way for the Laser in Daily Life, Dies at 99». Nytimes.com. Skatīts: 2015. gada 30. janvārī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 Latvijas padomju enciklopēdija. 9. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 521. lpp.
- ↑ «The Nobel Prize in Physics 1964». Nobel Foundation.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Čārlzs Taunss.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)
| Apbalvojumi | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Jūdžīns Vīgners Marija Geperte-Maiere Hanss Jensens |
Nobela prēmija fizikā 1964 kopā ar Nikolaju Basovu un Aleksandru Prohorovu |
Pēctecis: Ričards Fainmens, Džulians Švingers, Sinitiro Tomonaga |
| Autoritatīvā vadība |
|
|---|