1897. gads Latvijā — Vikipēdija
Šajā lapā ir apkopoti 1897. gada notikumi Latvijas vēsturē. Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes tolaik atradās Krievijas Impērijas sastāvā (Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņā).
- 28. janvāris — tika pabeigta Pirmās Viskrievijas tautas skaitīšanas procedūra, kuras rezultātā tika savākti dati arī par Latvijas teritorijā dzīvojošajiem iedzīvotājiem.
- 1. maijs — Baltās muižas mežā notika plaša nelegālo strādnieku pulciņu sapulce.
- naktī no 19. uz 20. maiju — sākās masu kratīšanas pie gandrīz visiem Jaunās strāvas darbiniekiem, kuras turpinājās arī vēl nākamajos mēnešos. Pavisam kratīšanai pakļāva 138 personas, 77 no tām apcietināja, 10 aizbēga.
- 20. maijs — Liepājā par piedalīšanos Jaunās strāvas kustībā tika apcietināts un notiesāts uz 15 mēnešiem Miķelis Valters.
- 31. maijs — par dalību Jaunās strāvas kustībā Jānis Rainis tika apcietināts un ieslodzīts Paņevežas cietumā.
- 14. jūnijs — tika iesvētīta Ķemeru evaņģēliski luteriskā baznīca (pirmā mūra ēka Ķemeru kūrortā).
- 21. jūnijs — Krievijas iekšlietu ministrs Goremikins uz 8 mēnešiem apturēja jaunstrāvnieku laikraksta "Dienas Lapa" darbību.
- 18. novembris — Valkas apriņķa gubernators deva atļauju katru gadu 2. novembrī Stāmerienas muižā noturēt gadatirgu.
- Latvieši ieguva vairākumu Cēsu pilsētas domē.
- Cēsīs tika ierīkots telefona tīkls.
- Atgāzenes muižā ārsts Šēnfelds izveidoja nervu klīniku un sanatoriju "Atgāzene".
- Ķemeru kūrortā tika ierīkotas pirmās dūņu vannas, un Ķemerus apmeklēja pāri par 2000 peldu viesu.
- Pēc uzcelšanas savu darbību sāka jaunā Stāmerienas muižas linu ķīmiskās apstrādāšanas fabrika.
- Tiek pabeigti barona Emīla fon Vulfa jaunās pils celtniecības darbi Cesvainē (Arh. H. Grīzebahs).
- Tika publicēta Annas Brigaderes pirmā grāmata – stāsts "Vecā Karlīne".
- Janis Rozentāls veica savu pirmo ārzemju ceļojumu uz Zviedriju, kur apmeklēja Skandināvijas rūpniecības un starptautisko mākslas izstādi Stokholmā.
- tika publicēti Jāņa Endzelīna pirmie zinātniskie darbi latviešu valodas filoloģijā — "Diftongu un garo vokālu izruna latviešu valodā" (Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Rakstu krājums, Nr.11) un "Par latviešu prepozīcijām" ("Austrums", Nr.8).
- 26. janvāris — Jēkabs Alksnis, latviešu izcelsmes padomju virsnieks (miris 1938. gadā)
- 12. maijs — Alfrēds Audze, pulkvedis (miris 1930. gadā)
- 16. maijs — Roberts Plūme, sportists (miris 1956. gadā)
- 25. jūnijs — Antons Rancāns, ārsts un politiķis (miris 1942. gadā)
- 19. jūlijs — Leo Svemps, gleznotājs un jurists (miris 1975. gadā)
- 1. oktobris — Jānis Ferdinands Tīdemanis, gleznotājs. (miris 1964. gadā)
- 14. oktobris — Jānis Vītiņš, operdziedātājs (tenors), karavīrs un politiķis (miris 1941. gadā)
- 15. decembris — Zenta Mauriņa, rakstniece un tulkotāja (miris 1978. gadā)
- 25. decembris — Jānis Ziemeļnieks, dzejnieks un žurnālists (miris 1930. gadā)
- 21. marts — Ādams Alksnis, latviešu gleznotājs (dzimis 1864. gadā)
- 30. novembris — Jānis Staņislavs Roze, latviešu gleznotājs (dzimis 1823. gadā)