lv.wikipedia.org

Bračislavs Izjaslavičs — Vikipēdija

Bračislava kauja ar Jaroslavu pie Sudomas upes. Abi kņazi attēloti priekšplānā ar apaļām cepurēm. Miniatūra no Radzivilu hronikas (15. gadsimts)

Bračislavs Izjaslavičs (vikingu: konungr Vartilafr, baltkrievu: Брачыслаў Ізяславіч; ap 997 – 1044) bija Polockas Rurikoviču dinastijas kņazs, kas valdīja no 1003. līdz 1044. gadam. Ar sava vectēva Ragnvalda radinieku vikingu palīdzību viņš cīnījās pret Novgorodas kņazu Jaroslavu un, iespējams, par to apsolīja viņiem zemes tagadējās Latvijas teritorijā.

Bračislavs dzimis Rurika dinastijas Polockas rusu kņaza Izjaslava ģimenē, kas agri mira 1001. gadā un par Polockas kņazu kļuva Izjaslava brālis Vseslavs. Mazgadīgais Bračislavs par kņazu kļuva pēc Vseslava nāves 1003. gadā. Pēc viņa vectēva Kijivas lielkņaza Volodimira nāves 1015. gadā sakās cīņa par varu ar viņa tēva pusbrāli Novgorodas kņazu Jaroslavu. 1019. gadā Jaroslavs noslēdza savienību ar Zviedrijas karali Ūlofu un apprecējās ar viņa meitu Ingegerdu. Eimunda sāgas sākumā stāstīts par to, ka bijušais Norvēģijas ķēniņš Eimunds Hringsons kopā ar savu radinieku jarlu Ragnāru Agnarsonu un 600 vīru karadraudzi ieradās pie Holmgārdas (Novgorodas) ķēniņa Jarizleifa (Jaroslava) un viņa sievas Ingegerdas (Ingigerðr), lai noslēgtu savienību pret viņa pusbrāli ķēniņu Burizlafu (Borisu). Pēc brāļu Borisa un Gļeba sakaušanas 1019. gadā Jaroslavs aplenca Kijivu, bet Eimunds devās pie Palteskjas (Polockas) ķēniņa Vartilafa (konungr Vartilafr), kuram ķēniņš Jarizleifs bija izvirzījis teritoriālas pretenzijas. Ingegerda un viņas radinieks zviedru jarls Ragnvalds Olafsons (jarl Rögnvaldr Úlfsson) mēģināja nogalināt Eimundu.

Savukārt no senkrievu hronikām zināms, ka 1020. gadā Brjačislavs Izjaslavičs uzbruka Novgorodai, tomēr atpakaļceļā Jaroslavs viņu sakāva kaujā pie Sudomas upes un 1021. gadā bija spiests slēgt miera līgumu, kurā atteicās no Usvjatas un Vitebskas pilsētām.[1] Toties Bračislavs paplašināja savus valdījumus uz rietumiem, kur Daugavas kreisajā pusē dibinājis pilsētu, kas viņa vārdā nosaukta par Braslavu.[2] Braslavas ciems atrodams arī pie Sivera ezera Latgalē.

Eimunda sagā minēts, ka ķēniņš Brjačislavs sagūstīja ķēniņa Jaroslava sievu Ingegerdu. Savukārt pēc 1041. gadā noslēgtā miera līguma Brjačislavs un Jaroslavs vienojās par to, ka Brjačislavs kļuva par Kijivas vietvaldi, bet Jaroslavs paturēja virsvaru Novgorodā kā Krievzemes (Gardarīkes) galvaspilsētā. Par Polockas valdnieku kļuva ķēniņš Eimunds, bet jarls Ragnvalds Olafsons par Aldeigjuborgas valdnieku. Kad 1044. gadā Brjačislavs nomira, par Kijivas lielkņazu kļuva Jaroslavs.[3]

Daži krievu vēsturnieki uzskata, ka ķēniņš Eimunds saņēma valdīšanā nevis Polocku, bet gan tās kaimiņos esošo zemi, ko identificē kā Daugavas līvu zemi (Livoniju) (Сенковский, 1834) vai Jersikas ķēniņvalsti (Сапунов, 1916).[4][5]

Pēc Bračislava nāves 1044. gadā par Polockas kņazu kļuva viņa dēls Vseslavs, kas vēlāk ieguva arī Kijivas lielkņaza titulu.

  1. ↑ «ВИТЕБСК.хронос: Средневековый город. Витебск времён Полоцкого княжества и Великого княжества Литовского». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 26. augustā. Skatīts: 2012. gada 28. martā.
  2. ↑ Сяргей Тарасаў. Брачыслаў Ізяславіч, князь Полацкі, і яго роля ў станаўленні раннефеадальнай беларускай дзяржаўнасці. // Браслаўскія чытанні. — Браслаў, 1991. С. 67—69.
  3. ↑ «Прядь об Эймунде Хрингссоне, перевод Е. А. Рыдзевской, комментарии Т. Н. Джаксон.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2012. gada 28. martā.
  4. ↑ Эймундова сага. Перевод и примечания О. И. Сенковского в книге: Сенковский О. И. Собр. соч. СПб., 1858, т. 5. Arhivēts 2013. gada 4. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Skat. 44. komentāru)
  5. ↑ Прядь об Эймунде Хрингссоне, перевод Е. А. Рыдзевской, комментарии Т. Н. Джаксон. Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē. (Skat. 48. komentāru)
Rurika dinastijas valdnieks
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Vseslavs Izjaslavičs 		Polockas kņazs
1003.-1044. 		Pēctecis:
Vseslavs Bračislavičs
 

Polockas Rurikoviču ciltskoks

Ragnvalds Polockas ķēniņš ap 945.
Rogneda (Ragnhilda)[1] Polockas vietvalde 978.Volodimirs (Valdemārs) Kijivas lielkņazs 980.
Izjaslavs Polockas kņazs 989.
Vseslavs Polockas kņazs 1001.Bračislavs Polockas kņazs 1003.
Vseslavs Polockas kņazs 1044., Kijivas lielkņazs 1068.[2]
Gļebs Minskas kņazs 1101.Romāns Izjaslavas kņazs?Dāvids Izjaslavas kņazs,
zaudēja karā zemgaļiem 1106., Polockas kņazs 1128.		Rogvolods (Boriss) Druckas kņazs no 1101.,
zaudēja karā zemgaļiem (1106), Polockas kņazs (1127-1128)		Rostislavs Lukomļas kņazs 1101.Svjatoslavs Vitebskas kņazs 1101.
Rostislavs, Minskas kņazs 1146., Polockas kņazs 1151.Volodars Minskas kņazs 1151., Polockas kņazs 1167.Vsevolods, Izjaslavļas kņazs 1151.Bračislavs Lagožas kņazs 1116./27.Volodša, Izjaslavas kņazs 1159.?Rogvolods (Vasīlijs) Polockas kņazs 1128., Druckas kņazs 1158.Vasiļko, Vitebskas kņazs (?) 1130., Polockas kņazs 1132.Vjačko, Vitebskas kņazs 1162.Pradslava (Polockas Efrosīnija)Dāvids
Vladimirs Volodarevičs, Minskas kņazs 1167., Polockas kņazs 1186.-1216.Sofija Volodarevna, Dānijas Valdemāra I sieva no 1157.Gļebs, Druckas kņazs 1171.Vseslavs, Druckas kņazs 1186.Bračislavs Izjaslavas kņazs 1158., Vitebskas kņazs 1168.Vseslavs Vitebskas kņazs 1132., Polockas kņazs 1162.Volodars Izjaslavas kņazs 1159.Boriss, Polockas kņazs ap 1180.
Knuts VI, Dānijas karalis (1182–1202)Valdemārs II, Dānijas karalis (1202–1241)Vasiļko, Vitebskas kņazs ap 1186., Smoļenskas kņaza Dāvida znotsVisvaldis (Vsevolods) Jersikas ķēniņš līdz 1225./1239., Daugerūta znotsVetseke (Vjačko), Kokneses ķēniņš pirms 1203., Tērbatas ķēniņš 1224.Vladimirs Voicehs
Bračislavs, Vitebskas kņazs ap 1221.—1232., Polockas kņazs 1232.—1241.
Meita, precējusies ar Tautivilu, vēlāko Polockas kņazu pirms 1243.Aleksandra (Paraskeva), Novgorodas kņaza Aleksandra (Ņevska) sieva 1239.Izjaslavs, Vitebskas kņazs ap 1264.Vasiļko, Vitebskas kņazs 1264.—1297.Konstantīns Bezrocis, Polockas kņazs, Jersikas kēniņš (?), jo atdevis Livonijas ordenim daļu Latgales zemēm 1263. gadā.
Jaroslavs, Vitebskas kņazs 1297., meita Marija apprecēja Aļģirdu 1318.

‎

  1. ↑ Iekavās senākais vikingu vārda variants
  2. ↑ Pēc Vseslava nāves viņa dēli sadalīja valsti dalienās