lv.wikipedia.org

Eipatorija — Vikipēdija

Eipatorija
pilsēta
Євпаторія, Евпатория
Eipatorijas panorāma

Eipatorijas panorāma

Karogs: Eipatorija
Karogs
Ģerbonis: Eipatorija
Ģerbonis

Eipatorija (Ukraina)

Eipatorija

Eipatorija

Eipatorija Ukrainas kartē

Eipatorija (Krima)

Eipatorija

Eipatorija

Eipatorija Krimas kartē
Koordinātas: 45°12′N 33°21′E / 45.200°N 33.350°EKoordinātas: 45°12′N 33°21′E / 45.200°N 33.350°E
Valsts Karogs: Ukraina Ukraina
Republika Krimas Autonomā Republika
Pirmoreiz minēta 497. gadā p.m.ē.
Platība
 • Kopējā 65 km2
Iedzīvotāji (2024)[1]
 • kopā 106 405
 • blīvums 1 643,7/km²
Laika josla MSK (UTC+4)
Mājaslapa www.evpatoriya-rada.gov.ua
Eipatorija Vikikrātuvē

Eipatorija (ukraiņu: Євпаторія, krievu: Евпатория) vai Kezleva (Krimas tatāru: Kezlev — ‘avots’) ir kūrortpilsēta Ukrainā, Krimas pussalas rietumos Melnās jūras krastā pie Kalamitas līča. Piejūras klimata, dūņu dziedniecības un balneoloģiskais kūrorts.[2] Administratīvi Krimas Autonomās Republikas republikas nozīmes pilsēta, kurai pakļauti trīs pilsētciemati — Zaozerne, Mirnija un Novoozerne.

Pirmo pilsētu Kerkinitīdu (Κερκινίτις) senie grieķi tagadējās Eipatorijas vietā dibināja 5. gadsimtā pirms mūsu ēras. Pilsēta pastāvēja līdz mūsu ēras 2. gadsimtam, kad to iekaroja un iznīcināja skiti. Pēc 1475. gada tagadējās pilsētas vietā Osmaņu impērija uzbūvēja Kezlevas cietoksni, pie kura izauga pilsēta. Pēc Krievu—turku kara 1774. gadā Kezleva ar pārējo Krimu nonāca Krievijas protektorātā. 1784. gadā pilsētu pārdēvēja par godu senajam Pontas valdniekam Mitridatam IV Eipatoram. Kopš 19. gadsimta beigām strauji attīstījās kā kūrorts. Krimas aneksijas laikā 2014. gada martā to okupēja Krievijas bruņotie spēki.

  1. Q126076461.
  2. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 193. lpp.