Elblonga — Vikipēdija

Elblonga
pilsēta
Elbląg
Vecpilsētas apbūve Elblongā
Karogs Ģerbonis
Elblonga Elblonga
Koordinātas: 54°09′30″N 19°24′10″E / 54.15833°N 19.40278°EKoordinātas: 54°09′30″N 19°24′10″E / 54.15833°N 19.40278°E
Valsts	Polija
Vojevodiste	Varmijas-Mazūrijas vojevodiste
Apriņķis	pilsēta ar apriņķa tiesībām
Pilsētas tiesības	1246
Platība
• Kopējā	79,82 km2
Iedzīvotāji (2021)[1]
• kopā	115 220
• blīvums	1 591,8/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	www.umelblag.pl
Elblonga Vikikrātuvē

Elblonga (poļu: Elbląg), vēsturiski arī Truso (Drusuo, Drūsas) pie Ilfingas (senprūšu Elbings), Elbinga (vācu: Elbing), ir sena pilsēta Polijas ziemeļos Vislas grīvā senprūšu Pagudes novadā Varmijas-Mazūrijas vojevodistē. Līdz Otrajam pasaules karam ietilpa Vācijā un tās nosaukums bija Elbinga. Liepājas sadraudzības pilsēta.

Pilsētā atrodas alusdarītava Elbrewery, kas ražo alu ar EB zīmolu.

Tā kā pilsēta atrodas stratēģiski svarīgā vietā Vislas grīvā, tirdzniecības apmetne šeit bija no aizvēsturiskiem laikiem. Pirmoreiz to pieminējis Vulfstans no Hedebijas ap 890. gadu kā senprūšu pilsētu Truso. Vikingu laikos pilsēta tirgojās ar citiem tā laika lielākajiem centriem — Birku Svēlandē un Visbiju Gotlandē. Truso bija tirdzniecības punkts senajā Dzintara ceļā. Tiek uzskatīts, ka pie Truso 997. gadā nogalināts Sv. Adalberts.

Prūsijas krusta karu laikā Vislas jomas piekrasti iekaroja Vācu ordenis. Senās Truso vietā tika nodibināta vācu Elbinga, kas sākotnēji ietilpa Pamedes bīskapijā Rīgas arhibīskapijas pakļautībā. 1246. gadā Elbinga ieguva Lībekas tiesības. 14. gadsimtā tā ieguva papildu privilēģijas tirdzniecībā. Ap 1350. gadu Elbingā tika pierakstīta Elbingas prūšu vārdnīca (Elbing-Preussisches Wörterbuch) — viens no nedaudzajiem senprūšu valodas pieminekļiem.

Jau 13. gs vidū Elbinga kļuva par Hanzas savienības locekli. 1440. gadā pilsēta kopā ar Tornu un Dancigu nodibināja Prūsijas konfederāciju, kas noveda pie Trīspadsmitgadu kara un sekojošās iekļaušanas poļu Karaļa Prūsijas sastāvā. 1535. gadā vairums iedzīvotāju pārgāja luterticībā. Trīsdesmitgadu kara laikā pilsētu ieņēma zviedri, pēc Aksela Ūksenšernas uzaicinājuma tajā vairākus gadus dzīvoja Jans Amoss Komenskis (1642–1648).

Līdz ar Pirmo Polijas dalīšanu Elbingu ieguva Prūsija, vēlāk Vācijas Impērija. Otrajā pasaules karā Elbinga cieta ļoti smagi, tika nopostīta visa vecpilsēta.

1945. gadā pilsēta tika piešķirta Polijai, bet vācu iedzīvotāji tika padzīti. Pilsētas drupu ķieģeļus izmantoja Varšavas un Gdaņskas atjaunošanai, bet 1960. gados visas vecpilsētas drupas nolīdzināja līdz ar zemi, atstājot tikai divas baznīcas.

Tomēr 1989. gadā sākās vecpilsētas atjaunošana visai savdabīgā veidā — vecpilsēta tiek atjaunota būvējot mūsdienīgas celtnes, bet saglabājot veco ielu plānojumu un māju proporcijas. Līdz 2005. gadam šādā veidā bija atjaunotas 2/3 Elblongas vecpilsētas.

• Elblongas kanāls (Kanał Elbląski)
• Elblongas katedrāle (Katedra św. Mikołaja w Elblągu)

• 

  Elblongas kanāls

• 

  Elblongas katedrāle

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Elblonga.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)