Johanness Štarks — Vikipēdija
| |||||||||||
|
Johanness Štarks (vācu: Johannes Stark; dzimis 1874. gada 15. aprīlī, miris 1957. gada 21. jūnijā) bija vācu fiziķis. Atklājis Doplera efektu kanālstaros un spektrālo līniju sašķelšanos elektriskajā laukā, par ko 1919. gadā saņēmis Nobela prēmiju fizikā.[1]
Štarks bija nacionālsociālisma ideoloģijas piekritējs. Štarks, tāpat kā vēl viens Nobela prēmijas laureāts Filips Lenards, bija "vāciešu fizikas" atbalstītājs, kas tika pasludināta kā pretstats "ebreju fizikai", īpaši vēršoties pret Alberta Einšteina zinātniskajiem pētījumiem.
Atsauces
- ↑ «The Nobel Prize in Physics 1919». Nobel Foundation.
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Johanness Štarks.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Astronomu biogrāfiskās enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Johannesa Štarka biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)
 | Šī zinātnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Apbalvojumi | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Makss Planks |
Nobela prēmija fizikā 1919. gads |
Pēctecis: Šarls Gijoms |
| Autoritatīvā vadība |
|
|---|