Kornvolas pussala — Vikipēdija

Kornvolas pussala
South West Peninsula
Devonas klinšainā ziemeļu piekraste
Kornvolas pussala Kornvolas pussala
Ģeogrāfija
Koordinātas	50°48′N 3°54′W / 50.800°N 3.900°WKoordinātas: 50°48′N 3°54′W / 50.800°N 3.900°W
Garums	120 km
Platums	72 km
Augstākais kalns	Haivilheiss 621 m
Administrācija
Valsts	Apvienotā Karaliste
Zeme	Anglija
Lielākā pilsēta	Plimuta
Demogrāfija
Pamatiedzīvotāji	angļi, korni

Kornvolas pussala (angļu: Cornwall Peninsula) jeb Dienvidrietumu pussala (South West Peninsula) ir pussala Lielbritānijas salas dienvidrietumos, Anglijā.^[1] Dienvidos tās krastus apskalo Lamanšs, rietumos — Ķeltu jūra, bet ziemeļos — Bristoles līcis. Pussala stiepjas ap 120 km garumā dienvidrietumu—ziemeļaustrumu virzienā, iekļauj Kornvolas un Devonas grāfistes, kā arī, atkarībā no austrumu robežas definīcijas, daļas no Somersetas un Dorsetas grāfistēm.

Pussalas reljefā dominē paugurains līdzenums ar divām augstienēm — Eksmūra un Dārtmūra ar pussalas augstāko kalnu Haivilheisu. Krasti stipri izroboti, vietām krauji, sevišķi Devonas ziemeļu piekrastē. Ainavā dominē platlapju meži, virsāji, kūdrāji. Kopš bronzas laikmeta pussalā iegūst alvu, ir arī dzelzs, vara, cinka un svina rūdu atradnes.

Pussalu vēsturiski apdzīvoja ķeltu tautas un līdz pat 11. gadsimtam tā bija neatkarīga Dumnonijas karaliste.