Limbažu novads — Vikipēdija
- Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Limbažu novads (2009—2021).
Limbažu novads | ||||
---|---|---|---|---|
![]() | ||||
![]() | ||||
|
||||
Centrs: | Limbaži | |||
Kopējā platība:[1] | 2 441,0 km2 | |||
• Sauszeme: | 2 382,6 km2 | |||
• Ūdens: | 58,4 km2 | |||
Iedzīvotāji (2024):[2] | 27 852 | |||
Blīvums (2024): | 11,7 iedz./km2 | |||
Izveidots: | 2021. gadā | |||
Domes priekšsēdētājs: | Dagnis Straubergs (LRA) | |||
Mājaslapa: | www.limbazunovads.lv/lv | |||
![]() |
Limbažu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Limbažu novads, Alojas novads un Salacgrīvas novads. Robežojas dienvidos ar Saulkrastu un Siguldas novadiem, dienvidaustrumos ar Cēsu novadu, austrumos ar Valmieras novadu un ziemeļos ar Igaunijas Pērnavas apriņķi. Novada centrs atrodas Limbažu pilsētā. Bez Siguldas novadā iekļautā Lēdurgas pagasta mūsdienu Limbažu novada robežas gandrīz sakrīt ar agrāko Limbažu rajonu.
Ainažu pagasts, Ainažu pilsēta, Alojas pagasts, Alojas pilsēta, Braslavas pagasts, Brīvzemnieku pagasts, Katvaru pagasts, Liepupes pagasts, Limbažu pagasts, Limbažu pilsēta, Pāles pagasts, Salacgrīvas pagasts, Salacgrīvas pilsēta, Skultes pagasts, Staiceles pagasts, Staiceles pilsēta, Umurgas pagasts, Vidrižu pagasts un Viļķenes pagasts.
Novada piekrastes rietumdaļa atrodas Piejūras zemienē. Piekrasti aizņem mežu un krasta randu pļavu josla, kas ziemeļos pie Kuivižiem iziet līdz ūdenim. Vairākās vietās piekrastē (Dunte, Liepupe, Tūja, Ķurmrags) blīvi akmeņu krāvumi, vietām krastā smilšakmeņu atsegumi (Veczemju klintis). Tālāk no jūras rietumos un ziemeļos atrodas Metsepoles līdzenums, biežas upju senlejas (Vitrupes, Svētupes, Vangmuižas), kurās atrodas ezeru virknes.[3] Novada dienviddaļā Idumejas augstienes Limbažu viļņotais līdzenums. Austrumdaļā novadu skar Augstrozes paugurvalnis dienvidos (Cēsu kalns 126 m) un Burtnieka līdzenums ziemeļos. Derīgie izrakteņi: māls (Tūja, Pāle, Pociems, Viļķene, Vīķi), grants (Kaijciems, Lauvas, Lielezers, Tūja), smilts (Katvari, Pociems, Tiegaži), kūdra (Puikules-Tēvgāršas, Kodu-Kapzemes, Laugas, Aģes purvos), dziednieciskās dūņas (Dūņezers). Augsnes — tipiskās podzolētās (tuvāk piekrastei), velēnu vāji un vidēji podzolētās, velēnu gleja un purvu.[3] Meži aizņem ap pusi no novada platības, purvi ap 8%.[4]
Vidējā temperatūra: -5 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums rietumdaļā 550—600 mm gadā, austrumdaļā līdz 800 mm.[4]
Vairums novada upju ietek tieši jūrā — Salaca, Vitrupe, Svētupe, Aģe. Dienvidaustrumos Gaujas pieteka Brasla.
49 ezeri, kas lielāki par 1 ha. Lielākie: Augstrozes Lielezers 4 km², Limbažu Lielezers 2,6 km².[4]
Novada teritorija apdzīvota kopš 2. gadu tūkstoša p.m.ē. 10.-13. gadsimtā novada teritorija bija iekļauta lībiešu Metsepoles zemē, 13. gadsimtā teritorija tika iekļauta Livonijā. Pēc Livonijas kara 1560. gados nonāca Pārdaugavas Livonijas hercogistē, pēc 1629. gada Zviedru Vidzemes pārvaldē. Lielā Ziemeļu kara laikā tā teritoriju iekaroja Krievijas Impērija un 1721. gadā iekļāva to Rīgas guberņā.[4] Kopš 1918. gada ietilpst Latvijas Republikā.
Esošajās robežās
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
N# | Nosaukums | Statuss | Pagasts | Iedzīvotāji (2021)[5][6] |
---|---|---|---|---|
1. | Limbaži | Pilsēta | — | 7182 |
2. | Salacgrīva | Pilsēta | — | 2706 |
3. | Aloja | Pilsēta | — | 1100 |
4. | Staicele | Pilsēta | — | 875 |
5. | Skulte | Ciems | Skultes | 823 |
6. | Ainaži | Pilsēta | — | 721 |
7. | Ozolaine | Ciems | Limbažu | 676 |
8. | Umurga | Ciems | Umurgas | 472 |
9. | Viļķene | Ciems | Viļķenes | 454 |
10. | Svētciems | Ciems | Salacgrīvas | 346 |
- Fabians fon Aderkass, Zviedrijas armijas ģenerālmajors;
- Auseklis, īstajā vārdā Miķelis Krogzemis, latviešu dzejnieks, pedagogs, publicists;
- Voldemārs Bastjānis, politiķis;
- Baumaņu Kārlis, komponists, dzejnieks;
- Kārlis Baumanis, komunists, PSRS sabiedriskais darbinieks;
- Oskars Grosbergs, žurnālists un politiķis;
- Jānis Kalniņš (ģenerālis), 3. Kurzemes bataljona komandieris;
- Māris Kučinskis, politiķis;
- bīskaps Aleksandrs, īstajā vārdā Andrejs Zaķis, latviešu pareizticīgo bīskaps;
- Indriķis Zīle, Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents, ērģelnieks;
- Mārtiņš Zīle, ārsts un filozofs.
-
Randu pļavas
-
Vidzemes akmeņainā jūrmala
-
Veczemju klintis
-
Ķurmraga bāka
-
Veides pils Ainažos
-
Alojas dome
-
Salaca Salacgrīvā
-
Limbažu Dūņezers
-
Burtnieku iela Limbažos
-
Vitrupe
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 21 jūnijs 2024.
- ↑ 3,0 3,1 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 383. lpp.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 Latvijas padomju enciklopēdija. 6. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 184. lpp.
- ↑ PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās
- ↑ LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 29.01.2021
- ↑ «IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023». Skatīts: 23.11.2023.
Pilsētas | |
---|---|
Pagasti |
Pilsētas | Ainaži • Aloja • Limbaži • Salacgrīva • Staicele |
---|---|
Lauku teritorijas | |
Pagasti |