Nīderlandiešu valoda — Vikipēdija

Nīderlandiešu valoda Nederlands
Izruna:	IPA: [ˈneːdərlɑnts]
Valodu lieto:	Nīderlande, Beļģija (Flandrija un Brisele), Surinama, Aruba, Nīderlandes Antiļas, Indonēzija, Francijas Flandrija, Lejasreina (Vācija)
Pratēju skaits:	Dzimtā valoda 25 miljoniem[1] Otrā valoda 3 miljoniem Kopā 28 miljoni[2]
Valodu saime:	Indoeiropiešu  ģermāņu valodas   rietumģermāņu valodas    lejasfranku valodas     Nīderlandiešu valoda
Rakstība:	latīņu raksts
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:	Aruba  Beļģija  Nīderlande  Kirasao  Sintmārtena  Surinama Benilukss  Eiropas Savienība Dienvidamerikas Nāciju Savienība
Regulators:	Nederlandse Taalunie (Nīderlandiešu valodas savienība)
Valodas kodi
ISO 639-1:	nl
ISO 639-2:	dut (B)	nld (T)
ISO 639-3:	nld
Nīderlandiešu valodas izplatība
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus.

Nīderlandiešu valoda (Nederlands (palīdzība·info)) ir rietumģermāņu saimes valoda, kas galvenokārt tiek lietota Nīderlandē un Beļģijas ziemeļu daļā (Flandrijā), kur tā ir viena no valsts valodām. Tā ir arī oficiālā valoda Surinamā un Karību jūras Nīderlandes teritorijās (Arubā, Kirasao un Sintmārtenā), kā arī tai ir nozīmīga loma bijušajās Nīderlandes kolonijās, piemēram, Indonēzijā. Nīderlandiešu valodā kā dzimtajā valodā runā aptuveni 25 miljoni cilvēku^[1] un vēl vairāki miljoni to lieto kā svešvalodu.^[2] Nīderlandiešu valoda ir cieši saistīta ar vācu un angļu valodu, veidojot daļu no rietumģermāņu valodu saimes. Tai ir arī lingvistiska saikne ar afrikandu valodu, kas no 17. gadsimta attīstījās Dienvidāfrikā no nīderlandiešu valodas un mūsdienās tiek uzskatīta par atsevišķu valodu. Nīderlandiešu valodai ir svarīga loma Eiropas Savienībā, kur tā ir viena no oficiālajām valodām, un tā tiek plaši izmantota izglītībā, medijos un literatūrā.

Nīderlandiešu valoda pieder pie rietumģermāņu valodu grupas un ir cēlusies no senajiem ģermāņu dialektiem, kas izplatījās mūsdienu Nīderlandes, Beļģijas un Vācijas rietumu teritorijās. Tās attīstība aizsākās no senajām lejasfranku valodām, kas veido atsevišķu valodu kopumu rietumģermāņu valodu saimē. Pirmās rakstiskās liecības par nīderlandiešu valodas priekštečiem ir saglabājušās no 5. un 6. gadsimta. Bergakeras uzraksts ir viens no senākajiem zināmajiem uzrakstiem, kas attiecināms uz seno nīderlandiešu valodu. Tas tika atrasts pie Tīlas pilsētas Nīderlandē un datēts ar periodu starp 425. un 450. gadu. Arī Saliešu likums (franku tiesību kodekss), kas rakstīts ap 510. gadu, satur senās nīderlandiešu valodas vārdus.

Nīderlandiešu valoda ir cieši saistīta ar vācu un angļu valodu. Vēsturiski tā attīstījās līdztekus augšvācu un lejasvācu valodām, bet atšķirībā no mūsdienu vācu valodas tā neietekmējās no augšvācu otrās skaņu pārbīdes, piemēram, vācu machen un angļu make atbilst nīderlandiešu maken. Tāpat nīderlandiešu valodai ir ievērojama līdzība ar frīziskajām valodām.

Viduslaiku nīderlandiešu valodas periods sākās ap 1150. gadu, kad dažādi lejasfranku dialekti sāka saplūst un veidot vienotu valodu. Lai gan šajā laikā vēl nebija vienotas standartizētas valodas, dažādi reģionālie dialekti, piemēram, flāmu, brabantu un holandiešu dialekti, kļuva par dominējošiem. Viduslaikos sākās arī pirmie mēģinājumi fiksēt valodu rakstiski, un šajā periodā tika radīti vairāki nozīmīgi literārie darbi, tostarp Van den vos Reynaerde (“Reinartas lapsa”) – viens no pirmajiem literārajiem darbiem nīderlandiešu valodā.

Nīderlandiešu valodas standartizācija sākās 16. un 17. gadsimtā, īpaši saistībā ar protestantu reformāciju un tipogrāfijas attīstību. 1637. gadā tika publicēta Statenbijbel — pirmā oficiālā Bībele nīderlandiešu valodā, kas Nīderlandes Republikā būtiski ietekmēja standartizēto rakstu valodu, gramatiku un tās lietojumu.^[3][4] Koloniālās ekspansijas laikā nīderlandiešu valoda izplatījās ārpus Eiropas — Surinamā, Dienvidāfrikā, Indonēzijā un Karību jūras reģionā. Dienvidāfrikā no 17. gadsimta nīderlandiešu valodas dialekti attīstījās par afrikandu valodu, kas kļuva par atsevišķu valodu ar savām gramatikas un leksikas īpatnībām. Mūsdienās nīderlandiešu valoda turpina attīstīties, pielāgojoties globalizācijas un digitālā laikmeta prasībām, taču vienlaikus saglabājot vēsturiskās iezīmes, kas to saista ar citām rietumģermāņu valodām.

Nīderlandiešu valoda ir vairāki dialekti, kas ir saglabājušies dažādos reģionos, īpaši Nīderlandē, Beļģijā un dažās bijušajās Nīderlandes kolonijās. Galvenie nīderlandiešu dialekti ir šādi:

• Holandiešu dialekts, kurā runā Nīderlandes rietumu daļā, tostarp Amsterdamā, Roterdamā un Hāgā. Šis dialekts būtiski ietekmējis mūsdienu standarta nīderlandiešu valodas attīstību.
• Brabantu dialekts ir sastopams Brabantes provincē, Nīderlandē, un Flandrijā, Beļģijā. Tas ir viens no izplatītākajiem dialektiem un ietekmējis nīderlandiešu standarta valodas izveidi.
• Flāmu dialektā runā Beļģijas ziemeļos, tostarp Rietumflandrijā un Austrumflandrijā. Flāmu dialektā saglabājušās vairākas viduslaiku nīderlandiešu valodas īpatnības.
• Limburgiešu dialektā runā Limburgā (Nīderlandē) un Limburgā (Beļģijā). No pārējiem nīderlandiešu dialektiem tas būtiski atšķiras un tiek uzskatīta par atsevišķu valodu.
• Zēlandes dialekts izplatīts Nīderlandes Zēlandes provincē, ar spēcīgu ietekmi no holandiešu un flāmu dialektiem.
• Nīderlandes lejassakšu dialektā runā valsts austrumos, un šim dialektam ir daudz līdzību ar lejasvācu valodu.

Standartizētā nīderlandiešu valoda (Standaardnederlands) veidojusies, balstoties uz holandiešu un brabantu dialektiem. Tā ir valsts valoda gan Nīderlandē, gan Beļģijā, taču pastāv ievērojamas reģionālās atšķirības. Nīderlandē lietotā standarta valoda tiek uzskatīta par “neitrālāku” un modernāku, ar lielāku ietekmi no Amsterdamas un Roterdamas valodas normām. Beļģijā runātā standarta nīderlandiešu valoda bieži tiek dēvēta par flāmu valodu (Vlaams) jeb Beļģijas nīderlandiešu valodu (Belgisch-Nederlands). Tā satur dažas atšķirīgas leksikas un izrunas iezīmes, kā arī to ietekmējusi franču valoda. Lai gan abas valodas versijas ir savstarpēji saprotamas, dažas vārdu izvēles un izrunas atšķirības var radīt nelielas neskaidrības starp Nīderlandes un Beļģijas nīderlandiešu valodas lietotājiem.

Lai gan daudzviet joprojām tiek lietoti tradicionālie dialekti, to lietojums strauji samazinās, īpaši jaunās paaudzes vidū. Urbanizācija, masveida migrācija un izglītības sistēmas standartizācija ir veicinājusi dialektu izzušanu.^[5] Tomēr dažās vietās dialekti tiek aktīvi aizsargāti un popularizēti. Beļģijā un Nīderlandē darbojas dialektu aizsardzības programmas un organizācijas, kas veicina vietējo valodas paveidu saglabāšanu. Dažos reģionos dialekti tiek izmantoti vietējās radiostacijās, literatūrā un pat televīzijas programmās. Nīderlandē limburgiešu un Nīderlandes lejassakšu valodas ir oficiāli atzītas kā reģionālās valodas.

Nīderlandiešu valodā ir salīdzinoši vienkārša patskaņu un līdzskaņu sistēma, kas raksturīga arī citām rietumģermāņu valodām. Valodas izruna variē atkarībā no dialekta un reģiona, taču standartizētajā nīderlandiešu valodā tiek ievērotas noteiktas fonētiskās normas.

Šajā valodā ir plašs patskaņu klāsts, kas ietver gan īsos, gan garos patskaņus, kā arī divskaņus. Standarta nīderlandiešu valodā ir 13 patskaņi (īsie un garie),^[6] piemēram, ɪ un iː – kā vārdos ik ("es") un zie ("redzēt"), ʏ un yː – kā vārdos put ("putns") un buur ("kaimiņš"), ɔ un oː – kā vārdos bot ("zābaks") un boot ("laiva"). Nīderlandiešu valodā ir trīs galvenie divskaņi^[6] — /ɛi/ kā vārdā mijn ("mans"), /œy/ kā vārdā huis ("māja") un /ʌu/ kā vārdā oud ("vecs").

Nīderlandiešu valodas līdzskaņu sistēma ir līdzīga citām rietumģermāņu valodām, taču ir dažas īpašas skaņas, kas to atšķir no angļu un vācu valodas. χ ir līdzīga h skaņai skotu vārdā loch, piemēram, vārdā gracht ("kanāls"). ɣ ir balsīgā berzeņa skaņa, kas raksturīga vārdā goed ("labs"), bet dažos reģionos aizstāta ar χ. Savukārt v un z daudzos dialektos bieži tiek izrunāti kā f un s, īpaši Flandrijā un Nīderlandes ziemeļos.

Nīderlandiešu valodas dialekti ievērojami atšķiras izrunas ziņā, un šīs atšķirības ir īpaši izteiktas starp Nīderlandes un Beļģijas nīderlandiešu valodas paveidiem.^[7] Nīderlandē holandiešu dialektā ɣ bieži tiek izrunāts kā χ, piemēram, goed ("labs") skan kā [χut]. Amsterdamas reģionā r mēdz būt retrofleksā vai pat vokalizēta (līdzīga angļu r). Ziemeļnīderlandē un dažos lauku reģionos balsīgie līdzskaņi v un z var tikt aizstāti ar nebalsīgajiem f un s. Beļģijā (Flandrijā) flāmu dialektā ir mīkstāka izruna salīdzinājumā ar holandiešu dialektu. ɣ tiek izrunāts maigāk nekā Nīderlandē, dažkārt tuvojas angļu g. r bieži tiek izrunāts kā noapaļots r līdzīgi kā spāņu valodā. Brabantes dialektā patskaņi ir nedaudz pagarināti, un divskaņi var būt izrunāti savādāk nekā standarta valodā. Limburgiešu dialekti ir pazīstami ar melodiskāku izrunu, biežāku balss tonālā akcenta lietojumu un bagātīgāku patskaņu sistēmu. Ziemeļnīderlandes dialektiem (Frīzlande, Groningena) ir būtiskas atšķirības no standarta nīderlandiešu valodas, tostarp Frīzlandē izplatīta ripojoša r un daži saglabājušies senie līdzskaņu veidi. Lai gan standartizētā nīderlandiešu valoda ir oficiālā valodas forma, reģionālās izrunas īpatnības saglabājas gan ikdienas sarunās, gan dažos medijos, īpaši vietējās televīzijas un radio programmās.

Nīderlandiešu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa, ievērojot latviešu valodas tradīcijas nīderlandiešu un flāmu īpašvārdu atveidošanā.^[7] Nīderlandiešu valodas alfabēta burti un burtkopas tiek pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā, pakļaujot šos vārdus gramatizācijai. Pēc šiem noteikumiem atveido nīderlandiešu un flāmu personvārdus, kā arī ģeogrāfiskos nosaukumus Nīderlandē, Flandrijā (Beļģijā), Surinamā. Arubā, Kirasao un Sintmārtenā nīderlandiešu valoda ir oficiālā valoda, bet lielākajai daļai vietvārdu ir spāņu, portugāļu, angļu un franču valodu cilme. Atsevišķos gadījumos nīderlandiešu valodas cilmes personvārdi un vietvārdi sastopami Indonēzijā, Brazīlijā, Mazajās Antiļu salās un citur.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nīderlandiešu valoda.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• «Sampa for Dutch». phon.ucl.ac.uk (angļu).

Vārdnīcas

• John and Grayson's nīderlandiešu valodas vārdnīca