lv.wikipedia.org

Norvēģijas filkes — Vikipēdija

Filke (norvēģu: fylke) ir Norvēģijas administratīvā iedalījuma pirmā līmeņa vienība. Nosaukums cēlies no vecnorvēģu vārda fylki, kas nozīmē "tauta". Norvēģija ir sadalīta 15 filkēs, kas tālāk ir sadalītas 357 komūnās.^[1] Svalbāra un Jana Majena sala, kas atrodas ārpus kontinentālās Norvēģijas, sīkāk komūnās netiek dalītas un tām nav filkes statusa. Galvaspilsēta Oslo ir gan filke, gan komūna.

2017. gadā Norvēģijas valdība nolēma aizstāt pašreizējo iedalījumu ar lielākām administratīvajām vienībām — reģioniem. Pirmās izmaiņas tika veiktas 2018. gada 1. janvāri, kad vienā Trendelāgas reģionā apvienojās Nūrtrendelāga un Sērtrendelāga. Par jaunā reģiona centru kļuva Tronheima.^[2]

Norvēģija filkēs bija sadalīta jau vikingu laikos un viduslaikos. Sākotnēji filkes tika sauktas valdnieku vārdos, kas tajās valdīja, vai tautas vārdā, kas tajās dzīvoja. Atsevišķas filkes savu nosaukumu ieguva pēc apkārt esošās ainavas. Lielākā daļa veco nosaukumu joprojām sastopama dažādos vietvārdos.

12. gs. beigās valdnieka Sverres laikā Norvēģija tika pādalīta vairākos sīselos (norvēģu: syssel), kas pastāvēja līdz 1307. gadam. Sākot ar 1308. gadu sīselu sistēmu aizstāja ar lēnēm (norvēģu: len), bet 1662. gada 19. februārī ar karaļa dekrētu lēnes pārdēvēja par amtiem (norvēģu: amt).^[3]

1919. gadā amti atkal tika pārsaukti par filkēm. Šajā laikā Norvēģijā bija 20 filkes, jo divām pilsētām — Oslo un Bergenai — bija sava filke. 1972. gadā šis skaits samazinājās līdz 19, kad Bergena tika iekļauta Hordalannes filkē.

2017. gadā valdība nolēma dažas filkes likvidēt un tās apvienot ar citām filkēm, veidojot lielākus reģionus, to skaits tika samazināts no 19 uz 11, kas tika īstenots 2020. gada 1. janvārī. Pēc protestiem jaunā valdība 2022.gadā nolēma likvidēt trīs no jaunajām filkēm un atjaunot septiņas iepriekšējās. Reforma stājās spēkā 2024. gada 1. janvārī, un pašlaik Norvēģijā ir 15 filkes.^[4]

Katrai filkei ir divas galvenās pārvaldes struktūras:

Filkes padome (norvēģu: fylkesting), ko ievēl pašvaldību vēlēšanās ik pēc četriem gadiem. Padomes pārziņā ir filkes skolu tīkls, veselības aprūpe, sabiedriskais transports un vietējie ceļi, kultūra un kultūras mantojuma pārvalde, uzņēmējdarbības attīstība, zemes izmantošanas plānošana un citi tamlīdzīgi pienākumi.
Filkes gubernators (norvēģu: filkesmann), ko ieceļ karaļa padome. Filkes gubernators ir karaļa un valsts pārstāvis savā filkē. Gubernatora pienākumos ietilpst filkes lēmumu kontrole, gubernators ir arī apelācijas instance dažādiem filkes lēmumiem un galvenā instance, kas atbild par valsts lauksaimniecības regulējumu un ietekmi uz vidi vietējā filkē.

Katrai filkei ir piešķirts savs unikālais numurs, kas atbilst ISO 3166 standartam. Numerācija seko Norvēģijas krasta līnijai no Zviedrijas robežas valsts dienvidaustrumos līdz Krievijas robežai ziemeļaustrumos. 13. kods iepriekš bija piešķirts Bergenas filkei, bet kopš apvienošanas ar Hordalanni tas ir izņemts no sistēmas. Tam nav saistības ar triskaidekafobiju — bailēm no skaitļa 13.

Filke	Nosaukums norvēģu valodā	Administratīvais centrs	Platība (km²)	Iedzīvotāju skaits (2024)	Komūnu skaits	ISO 3166-2
Agdere	Agder	Kristiansanna	16 434	319 850	25	NO-42
Ākešhusa	Akershus	Oslo	5 894	728 803	21	NO-32
Buskeruda	Buskerud	Drammene	14 693	270 092	18	NO-33
Estfolla	Østfold	Sarpsborga	4 004	312 152	12	NO-31
Finnmarka	Finnmark	Vadse	48 631	75 037	18	NO-56
Innlandete	Innlandet	Hāmara	52 072	376 304	46	NO-34
Mēre un Rumsdāle	Møre og Romsdal	Molde	14 355	270 624	27	NO-15
Nūrlanne	Nordland	Būdē	38 155	243 081	41	NO-18
Oslo	Oslo	Oslo	454	717 710	1	NO-03
Rūgalanne	Rogaland	Stavangere	9 377	499 417	23	NO-11
Tēlemarka	Telemark	Šīena	15 298	177 093	17	NO-40
Trendelāga	Trøndelag	Steinhjera	42 202	482 956	38	NO-50
Trumse	Troms	Trumse	25 863	169 931	21	NO-55
Vestfolla	Vestfold	Tensberga	2 167	256 432	6	NO-39
Vestlanne	Vestland	Bergena	33 871	651 299	43	NO-46