lv.wikipedia.org

Novgorodas kņazi — Vikipēdija

Novgorodas ģerbonis.
Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā.

Novgorodas kņazu saraksts (862—1480) ietver sevī visu Novgorodas kņazu uzskaitījumu no teiksmainā vikingu ķēniņa Rurika līdz Maskavas lielkņazam Ivanam III, kas iznīcināja Novgorodas republikas neatkarību un pievienoja to Maskavijas lielkņazistei.

Ingrijas kara laikā zviedri Jakoba Delagardija vadībā 1611. gadā ieņēma Novgorodas kremli un uz neilgu laiku atjaunoja Novgorodas lielkņazisti Zviedrijas protektorātā, bet 1617. gada martā to atkal pakļāva Krievijas caristei pēc Stolbovas miera līguma parakstīšanas.

Novgorodas kņazs bija Lielās Novgorodas galvenais amatvīrs. Pēc tam, kad Novgorodas varjagu kņazs Oļegs (Helgi) 9. gadsimta beigās ieņēma Kijivu, viņa pēcnācēji automātiski iecēla savus dēlus par Novgorodas kņaziem. Sākot ar 11. gadsimta beigām Novgorodas kņazi vairs netika iecelti, bet gan tos uz īsu pilnvaru laiku ievēlēja Novgorodas veče. Viņu funkcijas tika sašaurinātas līdz karavadoņa pienākumiem. Situācija atkal mainījās 14. gadsimtā, kad Zelta Ordas hanu vietvalži Vladimiras lielkņazi, kas parasti vienlaicīgi bija Tveras vai Maskavas kņazi, automātiski tika iecelti arī par Novgorodas kņaziem.

  • Ruriks (Roðrekr, Рюрик; 862—879)
  • Jaroslavs Vladimirovičs (varjagu vārds: Jarizleifr, kristītais vārds — Jurijs, krievu: Ярослав Владимирович (Ярослав Мудрый); 1010—1034)
  • Vladimirs Jaroslavičs (Владимир Ярославич (князь новгородский); 1034—1052)
  • Izjaslavs I Jaroslavičs (pēc kristīšanas — Dmitrijs) (Изяслав I Ярославич (Дмитрий); 1052—1054)
  • Mstislavs Izjaslavičs (Мстислав Изяславич Новгородский; 1055—1067)
  • Gļebs Svjatoslavičs (Глеб Святославич (князь новгородский); 1067, 1069—1073, 1077—1078)
  • Svjatopolks Izjaslavičs (pēc kristīšanas — Mihails) (Святополк Изяславич (в крещении Михаил); 1078—1088)
  • Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais) (varjagu vārds: Harald, krievu: Мстислав Владимирович (Мстислав Великий); 1088—1094)
  • Dāvids Svjatoslavičs (Давыд Святославич; 1094—1095)
  • Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais) (varjagu vārds: Harald, krievu: Мстислав Владимирович (Мстислав Великий); 1095—1117), atkārtoti
  • Vsevolods Mstislavičs (pēc kristīšanas — Gabriēls) (Всеволод Мстиславич Новгородский (в крещении Гавриил); 1117—1132)
  • Svjatopolks Mstislavičs (Святополк Мстиславич; 1132)
  • Vsevolods Mstislavičs (pēc kristīšanas — Gabriēls) (Всеволод Мстиславич Новгородский (в крещении Гавриил); 1132—1136), atkārtoti
  • Svjatoslavs Olgovičs (Святослав Ольгович Новгород-Северский; 1136—1138)
  • Svjatopolks Mstislavičs (Святополк Мстиславич; 1138—1138)
  • Rostislavs Jurjevičs (Ростислав Юрьевич Новгородский; 1138—1140)
  • Svjatoslavs Olgovičs (Святослав Ольгович Новгород-Северский; 1140—1141), atkārtoti
  • Svjatoslavs III Vsevolodovičs (Святослав III Всеволодович Киевский; 1141)
  • Rostislavs Jurjevičs (Ростислав Юрьевич Новгородский; 1141—1142), atkārtoti
  • Svjatopolks Mstislavičs (Святополк Мстиславич; 1142—1148), atkārtoti
  • Jaroslavs II Izjaslavičs (Ярослав II Изяславич Луцкий; 1148—1154)
  • Rostislavs I Mstislavičs (Ростислав I Мстиславич; 1154—1154)
  • Dāvids Rostislavičs (Давыд Ростиславич Смоленский; 1154—1155)
  • Mstislavs Jurjevičs, (Мстислав Юрьевич Новгородский; 1155—1158)
  • Svjatoslavs Rostislavičs (Святослав Ростиславич Новгородский; 1158—1160)
  • Mstislavs Rostislavičs (Bezacis) (Мстислав Ростиславич Безокий Новгородский; 1160—1161)
  • Svjatoslavs Rostislavičs (Святослав Ростиславич Новгородский; 1161—1168), atkārtoti
  • Romans Mstislavičs (Lielais) (Роман Мстиславич (Роман II, Роман Великий); 1168—1170)
  • Ruriks II Rostislavičs (Рюрик II Ростиславич Киевский; 1170—1171)
  • Jurijs Andrejevičs (Юрий Андреевич Новгородский; 1171—1175)
  • Svjatoslavs Mstislavičs (Святослав Мстиславич Новгородский; 1175—1176)
  • Mstislavs Rostislavičs (Bezacis) (Мстислав Ростиславич Безокий Новгородский; 1177), atkārtoti,
  • Jaroslavs Mstislavičs (Ярослав Мстиславич Красный Переяславский; 1177)
  • Mstislavs Rostislavičs (Bezacis) (Мстислав Ростиславич Безокий Новгородский; 1177—1178), atkārtoti
  • Jaropolks Rostislavičs (Ярополк Ростиславич Владимирский; 1178—1178)
  • Romans Rostislavičs (Роман I, Роман Ростиславич (Киевский); 1178—1179)
  • Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais) (Мстислав Ростиславич Храбрый Новгородский; 1179—1180)
  • Vladimirs Svjatoslavičs (Владимир Святославич Новгородский; 1180—1181)
  • Jaroslavs Vladimirovičs (Ярослав Владимирович; 1182—1184)
  • Mstislavs-Boriss Davidovičs (Мстислав-Борис Давыдович Новгородский; 1184—1187)
  • Jaroslavs Vladimirovičs (Ярослав Владимирович (князь новгородский); 1187—1196)
  • Jaropolks Jaroslavičs (Ярополк Ярославич Новгородский; 1197)
  • Jaroslavs Vladimirovičs (Ярослав Владимирович (князь новгородский); 1197—1199), atkārtoti
  • Mihails Jaroslavičs (Михаил Ярославич (князь тверской, Святой Михаил); 1308—1314)
  • Afanasijs Daņilovičs (Афанасий Данилович (князь новгородский); 1314—1315)
  • Mihails Jaroslavičs (Михаил Ярославич (князь тверской, Святой Михаил); 1315—1316), atkārtoti
  • Afanasijs Daņilovičs (Афанасий Данилович (князь новгородский); 1318—1322), atkārtoti
  • Jurijs Daņilovičs (Юрий III Данилович; 1322—1325)
  • Aleksandrs Mihailovičs (Александр Михайлович Тверской; 1325—1327)
Novgorodas Republika un Maskavija 1389. gada kartē
  • Vasilijs I Dmitrijevičs (Василий Дмитриевич (Василий I Московский); 1408—1425)
  • Vasilijs II Tumšais (Василий II (великий князь московский, Василий Тёмный); 1425—1462)
  • Ivans III (Иван III Василевич; 1462—1480)

Kijivas Krievzemes zemes un to kņazu uzskaitījums (882-1240)

Galvenās kņazistes (lielkņazistes)

Citas kņazistes (dalienas kņazistes),
daudzas radušās pēc Senās Krievzemes sairšanas
un Zelta Ordas periodā

Krievijas Impērijas koloniālā struktūra

Impērijas ķeizara pilns tituls (1917): "Viskrievijas, Maskavas, Kijevas, Vladimiras, Novgorodas imperators un patvaldnieks, Kazaņas cars, Astrahaņas cars, Polijas cars, Sibīrijas cars, Taurijas Hersonesas cars, Gruzijas cars, Pleskavas valdnieks un Smoļenskas, Lietuvas, Volīnijas, Podolijas un Somijas lielkņazs, Igaunijas, Vidzemes, Kurzemes un Zemgales, Žemaitijas, Belostokas, Karēlijas, Tveras, Udoras, Permas, Vjatkas, Bulgārijas u.c. kņazs, Ņižņijnovgorodas, Čerņigovas, Rjazaņas, Polockas, Rostovas, Jaroslavļas, Belozerskas, Jugras, Obdoras, Kondas, Vitebskas, Mstislavas un visas ziemeļu zemes valdnieks un lielkņazs, Ivērijas, Kartlijas un Kabardijas zemes un Armēnijas apgabala pavēlnieks un valdnieks, Čerkesu un Kalniešu kņazu un pārējo mantots valdnieks un īpašnieks, Turkestānas valdnieks utt. utt."

Lielkrievija
Anektētās lielkņazistes
Novgorodas Republikas zemes
Tatāru hanistes
Baltijas provinces un Karēlija
Lietuvas dižkunigaitija
Ukraina
Kaukāza valstis
Somijas lielhercogiste
Polijas karaliste
Turkestāna