Pandžabu valoda — Vikipēdija

Pandžabu valoda पंजाबी, Pañjābī
Izruna:	IPA: [pʌnˈʤɑːbiː]
Valodu lieto:	Indija,  Pakistāna un minoritātes Apvienotajā Karalistē, Kanādā, Malaizijā, Saūda Arābijā, Austrālijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Amerikas Savienotajās Valstīs
Reģions:	Pendžāba
Pratēju skaits:	~110 miljoni
Reitings:	11.
Valodu saime:	Indoeiropiešu  Indoirāņu   Indoāriešu    Pandžabu valoda
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:	Pakistānā Indijā
Regulators:	nav oficiāls regulators
Valodas kodi
ISO 639-1:	pa
ISO 639-2:	pan
ISO 639-3:	pan
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus.

Pandžabu valoda^[1] (dēvanāgarī rakstībā: पंजाबी; izrunā: [pʌnˈʤɑːbiː]) ir viena no indoāriešu valodām. Tajā runā galvenokārt cilvēki, kas dzīvo vēsturiskajā Pendžābas reģionā, kas mūsdienās ir sadalīts starp Pakistānu un Indiju. Tā ir viena no Indijas valsts valodām, kā arī sikhisma oficiālā valoda. Tiek lēsts, ka pandžabu valodā runā aptuveni 110 miljoni cilvēku. Līdz ar to tā ir 11. vietā pēc runātāju skaita.

Visvairāk pandžabu valodā runājošie dzīvo Pakistānā (~76,3 miljoni), Indijā (~29,1 miljons), Apvienotajā Karalistē (~2,3 miljoni), Kanādā (~1,1 miljons), Apvienotajos Arābu Emirātos (~720 tūkstoši), Amerikas Savienotajās Valstīs (~640 tūkstoši) un Saūda Arābijā (~620 tūkstoši).