lv.wikipedia.org

Ragnvalds — Vikipēdija

Ragnvalds
Рогъволодъ/Роговолодъ/Рагвалод/Рогволод
Ragnvalds
Personīgā informācija
Dzimis ap 920. gadu
Miris 978. gads
Nodarbošanās augstmanis

Ragnvalds (Ragnvaldr, senkrievu: Рогъволодъ, Роговолодъ, baltkrievu: Рагвалод; krievu: Рогволод; dzimis ap 920. gadu — miris 978. gadā) bija pirmais hronikās minētais Polockas kņazs, kurš valdīja no 945. līdz 978. gadam.

Pēc krievu hronikas ziņām viņš bija cēlies no aizjūras varjagiem. Vairums vēsturnieku viņu uzskata par norvēģu Inglingu ķēniņu dzimtai (norvēģu: Ynglingeætten) piederīgu, kas 9.—10. gadsimtā pakļāva sev Daugavas ūdensceļu tagadējās Latvijas un Baltkrievijas teritorijā un apmetās nocietinātos pilskalnos Daugmalē, Koknesē, Jersikā, Polockā un citviet.

Rurika dinastijas Novgorodas rusu ķēniņš (krievu avotos — kņazs) Valdemārs (vikingu: Valdemarr, slāvu: Volodimir, mūsdienu transkripcijā — Volodimirs Svjatoslavičs) bildinājis Ragnvalda meitu Rognedu, bet viņa to atraidījusi, jo bijusi jau saderināta ar Kijivas ķēniņu Jaropolku. Volodimirs paņēmis Rognedu ar varu un nogalinājis viņas tēvu un divus brāļus. Vēlāk Volodimirs kļuvis par Kijivas kņazu un 988. gadā pārgājis kristietībā.

  • Janet Martin. Medieval Russia 980-1584 Cambridge University Press, 1995
Ragnvalds Polockas ķēniņš ap 945.
Rogneda (Ragnhilda)[1] Polockas vietvalde 978.Volodimirs (Valdemārs) Kijivas lielkņazs 980.
Izjaslavs Polockas kņazs 989.
Vseslavs Polockas kņazs 1001.Bračislavs Polockas kņazs 1003.
Vseslavs Polockas kņazs 1044., Kijivas lielkņazs 1068.[2]
Gļebs Minskas kņazs 1101.Romāns Izjaslavas kņazs?Dāvids Izjaslavas kņazs,
zaudēja karā zemgaļiem 1106., Polockas kņazs 1128.		Rogvolods (Boriss) Druckas kņazs no 1101.,
zaudēja karā zemgaļiem (1106), Polockas kņazs (1127-1128)		Rostislavs Lukomļas kņazs 1101.Svjatoslavs Vitebskas kņazs 1101.
Rostislavs, Minskas kņazs 1146., Polockas kņazs 1151.Volodars Minskas kņazs 1151., Polockas kņazs 1167.Vsevolods, Izjaslavļas kņazs 1151.Bračislavs Lagožas kņazs 1116./27.Volodša, Izjaslavas kņazs 1159.?Rogvolods (Vasīlijs) Polockas kņazs 1128., Druckas kņazs 1158.Vasiļko, Vitebskas kņazs (?) 1130., Polockas kņazs 1132.Vjačko, Vitebskas kņazs 1162.Pradslava (Polockas Efrosīnija)Dāvids
Vladimirs Volodarevičs, Minskas kņazs 1167., Polockas kņazs 1186.-1216.Sofija Volodarevna, Dānijas Valdemāra I sieva no 1157.Gļebs, Druckas kņazs 1171.Vseslavs, Druckas kņazs 1186.Bračislavs Izjaslavas kņazs 1158., Vitebskas kņazs 1168.Vseslavs Vitebskas kņazs 1132., Polockas kņazs 1162.Volodars Izjaslavas kņazs 1159.Boriss, Polockas kņazs ap 1180.
Knuts VI, Dānijas karalis (1182–1202)Valdemārs II, Dānijas karalis (1202–1241)Vasiļko, Vitebskas kņazs ap 1186., Smoļenskas kņaza Dāvida znotsVisvaldis (Vsevolods) Jersikas ķēniņš līdz 1225./1239., Daugerūta znotsVetseke (Vjačko), Kokneses ķēniņš pirms 1203., Tērbatas ķēniņš 1224.Vladimirs Voicehs
Bračislavs, Vitebskas kņazs ap 1221.—1232., Polockas kņazs 1232.—1241.
Meita, precējusies ar Tautivilu, vēlāko Polockas kņazu pirms 1243.Aleksandra (Paraskeva), Novgorodas kņaza Aleksandra (Ņevska) sieva 1239.Izjaslavs, Vitebskas kņazs ap 1264.Vasiļko, Vitebskas kņazs 1264.—1297.Konstantīns Bezrocis, Polockas kņazs, Jersikas kēniņš (?), jo atdevis Livonijas ordenim daļu Latgales zemēm 1263. gadā.
Jaroslavs, Vitebskas kņazs 1297., meita Marija apprecēja Aļģirdu 1318.
  1. ↑ Iekavās senākais vikingu vārda variants
  2. ↑ Pēc Vseslava nāves viņa dēli sadalīja valsti dalienās