lv.wikipedia.org

Rumānija — Vikipēdija

️Sat Feb 01 2025

Rumānija

România


Karogs	Ģerbonis

Himna: Deşteaptă-te, române!

Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta) Bukareste
391) 44°25′N 26°06′E / 44.417°N 26.100°E

Valsts valodas

rumāņu valoda

Etniskās grupas 89,5% rumāņi
6,6% ungāri
2,5% romi
1,4% citi

Valdība Unitāra pusprezidentāla republika

- Prezidents Klauss Johaniss

- Premjerministrs Marčels Čolaku

Izveidošanās

- Transilvānija 10. gadsimts

- Valahija 1290. gads

- Moldāvija 1346. gads

- Pirmā apvienošanās 1599. gads

- Valahijas un Moldovas atkalapvienošanās 1859. gada 24. janvārī

- Oficiāli pasludināta neatkarība 1878. gada 13. jūlijā

- Apvienošanās ar Transilvāniju 1918. gada 1. decembrī

Iestāšanās ES 2007. gada 1. janvārī

Platība

- Kopā 238 391 km² (82.)

- Ūdens (%) 3,0

Iedzīvotāji

- iedzīvotāji 2008. gadā 22 246 862 (50.)

- Blīvums 93/km² (104.)

IKP (PPP) 2008. gada aprēķins

- Kopā $213 891 miljardi

- Uz iedzīvotāju $9 953

Džini koef. (2003) 31 (vidējs)

TAI (2019) ▲ 0,828 (augsts) (49.)

Valūta Rumānijas leja (RON)

Laika josla EET (UTC+2)

- Vasarā (DST) EEST (UTC+3)

Interneta domēns

.ro

ISO 3166-1 kods 642 / ROU / RO

Tālsarunu kods +40

Rumānija (rumāņu: România) ir pusprezidentāla, unitāra valsts Centrāleiropas dienvidaustrumos. Tā atrodas Balkānu pussalas ziemeļos, Donavas upes lejtecē. Daļu Rumānijas apjož Karpatu kalni, dienvidaustrumos tai ir pieeja pie Melnās jūras. Ziemeļos tā robežojas ar Ukrainu, austrumos ar Moldovu (rumāņu: Moldova), dienvidos ar Bulgāriju, bet rietumos ar Serbiju un Ungāriju. Rumānijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Bukareste, kurā dzīvo gandrīz divi miljoni iedzīvotāju. Rumānija ir devītā lielākā ES valsts pēc teritorijas un sestā lielākā iedzīvotāju skaita ziņā.

Rumānija ir NATO, Eiropas Savienības un Šengenas zonas dalībvalsts, arī Frankofonijas valstu locekle. Viena no Transilvānijas pilsētām Sibiu 2007. gadā tika izvēlēta par Eiropas kultūras galvaspilsētu.

Rumānijas nosaukums cēlies no "român" (vecā stilā "rumân"), kas nozīmē — cilvēks, vīrs. Vārda nozīme cēlusies no latīņu "romanus", Romas pilsonis, kas Romas impērijas beigās tika attiecināts uz visiem tās brīvajiem iedzīvotājiem. Fakts, ka rumāņi sevi sauc par "romiešiem", pirmo reizi rakstos minēts 16. gadsimtā itāļu ceļotāju Transilvānijas, Moldāvijas un Valahijas aprakstos.

Modernā Rumānija sāka veidoties 1859. gadā, kad apvienojās Osmaņu pakļautībā esošās Moldāvijas un Valahijas (rumāņu: Țara Românească) kņazistes. Rumānijas Karalistes neatkarība no Osmaņu impērijas tika pasludināta 1877. gada 9. maijā, bet starptautiski to atzina 1878. gada Berlīnes kongress.

Rumānijas robežas turpmākajās desmitgadēs ievērojami mainījās, un pašreizējās robežas tā ieguva tikai pēc Otrā pasaules kara beigām. Pēc Pirmā pasaules kara Rumānijas Karalistei pievienoja Transilvāniju, Bukovinu un Besarābiju. 1940. gada vasarā Besarābiju un daļu Bukovinas (mūsdienu Moldovas republiku un Ukrainas Čerņivcu apgabalu) pēc ultimāta iesniegšanas okupēja Padomju Savienība, bet Transilvāniju pēc Vācijas spiediena atdeva Ungārijai. Otrā pasaules kara laikā rumāņu karaspēks atguva Besarābiju un iekaroja arī PSRS teritorijas Dņestras upes austrumu krastā, t.sk. Odesas pilsētu. Pēc kara Rumāniju ieņēma PSRS karaspēks, karalis tika gāzts un izveidota sociālistiska republika, kas kopš 60. gadu vidus ieturēja no Maskavas neatkarīgu politiku.

Pēc Dzelzs priekškara krišanas 1989. gadā un tautas revolūcijas pret Čaušesku diktatūru, Rumānijā tika uzsāktas politiskas un ekonomiskas reformas, kas ļāva tai 2004. gadā pievienoties NATO un 2007. gada 1. janvārī arī Eiropas Savienībai.

2024. gada decembra parlamenta vēlēšanās uzvarēja mēreni kreisā sociāldemokrātu partija (22%), nomainot pie varas vēlēšanās palikušo trešo mēreni labējo nacionālliberāļu partiju (13%). Otro vietu ieguva labēji prokrieviskā Alianse par rumāņu vienotību (18%). Ceturtie bija mēreni labējā Rumānijas glābšanas savienība (12%).

Nedēļu pirms tam notika prezidenta vēlēšanas, kuru pirmajā kārtā negaidīti uzvarēja no Alianses atšķēlies radikāli labējais kandidāts Kelins Džordžesku (23%),^[1] kurš savu kampaņu veica galvenokārt Tiktokā. Tas izsauca pārējo partiju iebildumus un apvainojumus ap 25 000 apmaksātu viltus kontu radīšanā šajā platformā,^[2]^[3] un Rumānijas Satversmes tiesa nolēma atcelt prezidenta vēlēšanu rezultātus, motivējot to ar uzvarētāja kampaņas finansu pārkāpumiem un ārvalstu iejaukšanos vēlēšanu procesā, un nozīmējot jaunu vēlēšanu pirmo kārtu 2025. gada 23. martā.^[4] EP tiesiskās demokrātijas komisija ("Venēcijas komisija") kritizēja šo lēmumu par tā detaļu slepenību, kas nepieļauj pārbaudīt ārvalstu iejaukšanās notikšanu.^[5]

Lielāko daļu rūpniecībai nepieciešamo izejvielu valsts importē. Kādreiz nozīmīgākie naftas un dabas gāzes krājumi strauji samazinās. Rumānijas galvenā dabas bagātība ir auglīga augsne un krāčainās upes, kuras izmanto elektroenerģijas ražošanā. Valstī ir svina, cinka rūdas un sēra atradnes. Vairākumu eksportam paredzētās produkcijas izved caur valsts lielāko ostu — Konstancu.

2011. gadā Rumānijā dzīvoja aptuveni 20,12 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 88,9% bija rumāņi. Lielākās etniskās minoritātes ir ungāri vai sēkeji (6,5%) un čigāni (3,3%). Ungāri ir vairākums Hargitas un Kovasnas apgabalos.

86,5% Rumānijas iedzīvotāju ir pareizticīgie, 6,9% protestanti un 4,6% katoļi.

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rumānija.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Eesti entsüklopeedia raksts (igauniski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

s d l Eiropas valstis un atkarīgās teritorijas

Valstis	Albānija Andora Apvienotā Karaliste Armēnija^† Austrija Azerbaidžāna^† Baltkrievija Beļģija Bosnija un Hercegovina Bulgārija Čehija Dānija Francija Grieķija Gruzija^† Horvātija Igaunija Īrija Islande Itālija Kazahstāna^† Kipra^† Kosova Krievija^† Latvija Lietuva Lihtenšteina Luksemburga Malta Melnkalne Moldova Monako Nīderlande Norvēģija Polija Portugāle Rumānija Sanmarīno Serbija Slovākija Slovēnija Somija Spānija Šveice Turcija^† Ukraina Ungārija Vācija Vatikāns Ziemeļmaķedonija Zviedrija

Teritorijas	Džērsija Fēru Salas Gērnsija Gibraltārs Menas Sala Olande Svalbāra

Pašpasludinātās valstis	Abhāzija (1992)^† Arcaha (1991—2023)^† Dienvidosetija (1991)^† DTR (2014–2022) LTR (2014–2022) Ičkērija (1991–2009) Piedņestra (1990) Ziemeļkipra (1983)^†

^† Eirāzijas valstis, kas ģeopolitiski tiek pieskaitītas Eiropai

s d l Eiropas Savienība (ES)

Austrija Beļģija Bulgārija Čehija Dānija Francija Grieķija Horvātija Igaunija Īrija Itālija Kipra Latvija Lietuva Luksemburga Malta Nīderlande Polija Portugāle Rumānija Slovākija Slovēnija Somija Spānija Ungārija Vācija Zviedrija

s d l Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO)

Albānija Apvienotā Karaliste ASV Beļģija Bulgārija Čehija Dānija Francija Grieķija Horvātija Igaunija Islande Itālija Kanāda Latvija Lietuva Luksemburga Melnkalne Nīderlande Norvēģija Polija Portugāle Rumānija Slovākija Slovēnija Somija Spānija Turcija Ungārija Vācija Ziemeļmaķedonija Zviedrija

Autoritatīvā vadība	WorldCat VIAF: 124251001 LCCN: n79049551 ISNI: 0000 0001 2358 7092 GND: 4050939-4 SUDOC: 026400030 BNF: cb11865467h (data) BIBSYS: 90797791 HDS: 003369 NLA: 35460408 NDL: 00569801 NKC: ge130694 BNE: XX4575363 KulturNav: id

↑ «https://prezenta.roaep.ro/prezidentiale24112024/pv/romania/results/». prezenta.roaep.ro. Skatīts: 2025-02-01.
↑ «TikTok CEO summoned to European Parliament over role in shock Romania election». POLITICO (en-GB). 2024-11-26. Skatīts: 2025-02-01.
↑ Presidency.ro.
↑ «Curtea Constituțională a anulat alegerile prezidențiale și a decis că tot procesul va fi reluat de la zero. Principalele reacții». www.digi24.ro (rumāņu). 2024-12-06. Skatīts: 2025-02-01.
↑ «Comisia de la Veneția: Anularea alegerilor prezidențiale din România „nu trebuie să se bazeze exclusiv pe informații clasificate”». adevarul.ro (rumāņu). 2025-01-27. Skatīts: 2025-02-01.