lv.wikipedia.org

Vasiļko Svjatoslavičs — Vikipēdija

Vasiļko Svjatoslavičs (Васілька Святаславіч, miris 1144. gadā) bija Vitebskas kņaza Svjatoslava Vseslaviča dēls no Polockas Rurikoviču dinastijas. Viņa māsa bija Polockas Efrosīnija. Polockas kņazs (1132—1144), kas atjaunoja Polockas kņazu dinastiju, bet pēc viņa nāves sākās cīņas starp trim kņaza Vseslava "Brīnumdara" mantinieku līnijām - Vitebskas, Minskas un Druckas kņaziem.

Kņaza Vasiļko valdīšanas laikā dibinātā Polockas Svētā Pestītāja baznīca (Царква Сьвятога Спаса, 1128.—1156.)

Uzskata, ka Vasiļko (Vasīlijs) dzimis kņaza Svjatoslava Vseslaviča ģimenē. Kad Kijevas lielkņazs Mstislavs Vladimirovičs 1129. gadā pakļāva Polocku, Vasīliju kopā ar citiem Polockas kņazu dzimtas pārstāvjiem izsūtīja uz Cargradu,[1] ar ko domāta Konstantinopole vai arī Gerzike.[2] Iespējams, ka viņš jau 1130. gadā atgriezās dzimtenē un bija Vitebskas kņazs sava izsūtījumā mirušā tēva vietā no 1130 līdz 1132. gadam.

Pēc Ipatija hronikas ziņām Polockas veče 1132. gadā padzina Kijevas lielkņaza dēlu Svjatopolku Mstislaviču un aicināja Vasiļko kļūt par Polockas kņazu. Savas valdīšanas laikā viņš atbalstīja savas māsas Polockas Efrosīnijas iesāktos baznīcu celtniecības darbus. 1143. gadā viņš izdeva savu meitu par sievu Volīnijas kņazam Svjatoslavam Vsevolodovičam.

Vasiļko Svjatoslavičs miris 1144. gadā, pēc viņa nāves par Polockas kņazu kļuva Rogvolods Borisovičs, kas pirms tam bija noslēdzis savienību ar Kijevas lielkņazu Izjaslavu Mstislaviču pret Minskas kņazu Rostislavu Gļeboviču.

  1. Baumgarten N. Genealogies et mariages occidentaux des Rurikides Russes du X-е au ХIII-е siecle /Orientalia Christiana. -Roma.-1927. -N35.-95p. (franciski)
  2. ПСРЛ, т. 2. Ипатьевская летопись. Фототип. изд. 1908 г. М., 1962. XVI 938 стб. 87 с IVc. (senkrievu)
  3. Алексеев Л. В. Полоцкая земля // Древнерусские княжества Х-XIII вв. -М., −1975. -С.202-239 (krieviski)
  4. Данилович В. Е. Очерк истории Полоцкой земли до конца XIV столетия. -К., 1896. −731 с. (krieviski)
  5. Рапов О. М. Княжеские владения на Руси в первой половине XIII в. -М., 1977. −261 с. (krieviski)
  6. Войтович Леонтій. Князівські династії Східної Європи (кінець IX — початок XVI ст.): склад, суспільна і політична роль. Історико-генеалогічне дослідження.. — Львів: Інститут українознавства ім. І.Крип’якевича, 2000. — 649 с. — ISBN 966-02-1683-1 (ukrainiski)
Rurika dinastijas valdnieks
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Svjatopolks Mstislavičs 		Polockas kņazs
1132. — 1144. 		Pēctecis:
Rogvolods Borisovičs
 

Polockas valdnieku ciltskoks

Ragnvalds Polockas ķēniņš ap 945.
Rogneda (Ragnhilda)[3] Polockas vietvalde 978.Volodimirs (Valdemārs) Kijivas lielkņazs 980.
Izjaslavs Polockas kņazs 989.
Vseslavs Polockas kņazs 1001.Bračislavs Polockas kņazs 1003.
Vseslavs Polockas kņazs 1044., Kijivas lielkņazs 1068.[4]
Gļebs Minskas kņazs 1101.Romāns Izjaslavas kņazs?Dāvids Izjaslavas kņazs,
zaudēja karā zemgaļiem 1106., Polockas kņazs 1128.		Rogvolods (Boriss) Druckas kņazs no 1101.,
zaudēja karā zemgaļiem (1106), Polockas kņazs (1127-1128)		Rostislavs Lukomļas kņazs 1101.Svjatoslavs Vitebskas kņazs 1101.
Rostislavs, Minskas kņazs 1146., Polockas kņazs 1151.Volodars Minskas kņazs 1151., Polockas kņazs 1167.Vsevolods, Izjaslavļas kņazs 1151.Bračislavs Lagožas kņazs 1116./27.Volodša, Izjaslavas kņazs 1159.?Rogvolods (Vasīlijs) Polockas kņazs 1128., Druckas kņazs 1158.Vasiļko, Vitebskas kņazs (?) 1130., Polockas kņazs 1132.Vjačko, Vitebskas kņazs 1162.Pradslava (Polockas Efrosīnija)Dāvids
Vladimirs Volodarevičs, Minskas kņazs 1167., Polockas kņazs 1186.-1216.Sofija Volodarevna, Dānijas Valdemāra I sieva no 1157.Gļebs, Druckas kņazs 1171.Vseslavs, Druckas kņazs 1186.Bračislavs Izjaslavas kņazs 1158., Vitebskas kņazs 1168.Vseslavs Vitebskas kņazs 1132., Polockas kņazs 1162.Volodars Izjaslavas kņazs 1159.Boriss, Polockas kņazs ap 1180.
Knuts VI, Dānijas karalis (1182–1202)Valdemārs II, Dānijas karalis (1202–1241)Vasiļko, Vitebskas kņazs ap 1186., Smoļenskas kņaza Dāvida znotsVisvaldis (Vsevolods) Jersikas ķēniņš līdz 1225./1239., Daugerūta znotsVetseke (Vjačko), Kokneses ķēniņš pirms 1203., Tērbatas ķēniņš 1224.Vladimirs Voicehs
Bračislavs, Vitebskas kņazs ap 1221.—1232., Polockas kņazs 1232.—1241.
Meita, precējusies ar Tautivilu, vēlāko Polockas kņazu pirms 1243.Aleksandra (Paraskeva), Novgorodas kņaza Aleksandra (Ņevska) sieva 1239.Izjaslavs, Vitebskas kņazs ap 1264.Vasiļko, Vitebskas kņazs 1264.—1297.Konstantīns Bezrocis, Polockas kņazs, Jersikas kēniņš (?), jo atdevis Livonijas ordenim daļu Latgales zemēm 1263. gadā.
Jaroslavs, Vitebskas kņazs 1297., meita Marija apprecēja Aļģirdu 1318.
  1. ↑ Се же лето 6638 (1130) поточи Мьстислав полотьскии князе съ женами и с детми въ Грекы, же преступиша хрестьное челование. ... В то же время [6648] (1140) взидоста княжича два ис Царягорода. ... И усажа у три лодьи и поточи и Царюграду за неслушание их. А мужи свои посажа по городом их. - Skat. БЕЛАРУСКАЯ ЛІТАРАТУРА X – XV стст. / Укладанне, прадмова, каментарыі, пераклад на беларускую мову і адаптацыя І.В.Саверчанкі. – Мінск: Беларус. навука, 2010. – 410 с. (citāts no 47-48 lpp.)[novecojusi saite] (baltkrieviski)
  2. ↑ «А.И.Веселовсий МЕЛКІЯ ЗАМТКИ КЪ БЫЛИНАМЪ. Журнал министерства народног’о просвещения 1896, №58. С. 43, 71.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005. gada 15. maijā. Skatīts: 2012. gada 8. aprīlī.
  3. ↑ Iekavās senākais vikingu vārda variants
  4. ↑ Pēc Vseslava nāves viņa dēli sadalīja valsti dalienās